Neskatoties uz to, ka sievietes vēl joprojām valkā kleitas un krāsojas, viņu iekšējā pasaule ir pārmainījusies par 180 grādiem. Visur tik redz - sievietes priekšnieces, sievietes armijā, sievietes kultūristes, sievietes autovadītājas, sievietes ģimenes apgādātājas, "mačo" tipa sievietes. Tad nu gan. Sievietes pilnīgi noteikti ir attīstījušās vairākus līmeņus uz augšu. Tomēr ir jau arī valstis, kam joprojām sieviete ir "mājas pavārda" uzturētāja. Valstis, kurās sieviete ir vienā līmenī ar mājdzīvniekiem un kalpiem. Lai gan man tas galīgi nav pieņemami, es par to neuztraucos. Viņas jau tā ir pieradušas dzīvot un neizskatās, ka rīkotu baigos piketus un tēlotu briesmīgas feministes un vīriešu nīdējas.
Tomēr ir kas tāds, kas uztrauc arī mani. Ļoti daudz kas ir zudis no vecajiem labajiem laikiem. Tagad vīrieši ir kļuvuši varen kūtri un īpaši neiespringst dāmu aplidošanā, tomēr daiļais dzimums ir kļuvuši itin uzstājīgas savās prasībās. Biežāk redzams, kā meičas sadzērušās krīt ap kaklu čaļiem, kuri izskatās baigi laimīgi, ka nav jāpakustina ne pirkstiņš. Un kur ir palikusi bruņinieciskā aplidošana? Tagad to visu aizstāj ar vārdiem: tu esi ritīgi seksīga, ejam uz manu mašīnu? Un čikses jau piekrīt. Nezinu kāpēc. Tagad gods nav sevišķi modē.
Tagad sievietes nemaz negaida, ka vīrieši dāvinās rozes, rakstīs mīlestības vēstules un dziedās serenādes, jo tā mūsdienās nenotiek. Vienīgi žēl, ka tā.
Ikvienam vajadzētu zināt, ka neviena sieviete iekšēji negrib būt vīrietis, lai gan varbūt ārēji tam līdzinās. Visas sievietes taču kādreiz grib justies kā sievietes. Tikai kur gan palicis tas senais vājums un maigums? Cerams, ka kādreiz vēl atgriezīsies.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.