Nejauši, it kā pats mani sameklēdams, kāds interneta raksts nonāca manā redzes lokā. Jau ieraugot virsrakstus par tādām tēmām, man paliek galīgi neomulīgi. Šī reize nebija izņēmums. Es patiešām nespēju noticēt, ka pasaulē ir tā iekārtots. Man atkal pārskrien drebuļi, to iedomājoties.
Es nedomāju, ka kaut viens bērns būtu pelnījis dzīvi pedofila sabiedrībā. Rakstā teikts, ka kāds skolotājs izmantojis 10 gadus vecu meitenīti, solot visādas foršas lietas. Šausmīgi žēl, ka bērni ir bērni, jo nevar iebilst pret tādiem pretekļiem. Vēl lielāks mans pārsteigums bija tad, kad ieraudzīju, ka šis "skolotājs" paspējis izvarot vairākas meitenes, kuras arī "pie reizes" piesvieda šai krimināllietai. Nepalaidu garām ar fragmentu par to, ka šis cilvēks visu laiku liedzies un mēģinājis izvairīties no atbildēm, melojis un bla bla bla. Tomēr beigās atzinies un nožēlojis. Man vispār būtu galīgi piekāst viņa nožēlu. Tikai kur ir taisnība? UN VIŅAM PIESPRIEŽ TIKAI 10 GADU? Reizēm man liekas, ka dzīvojam dziļi pretīgā un samaitātā pasaulē. Nekad neesmu izcēlusies ar ļoti nežēlīgām un sadistiskām idejām, tomēr pat šobrīd tādas nāk prāta, apsverot iespēju, ko ar TĀDIEM cilvēkiem varētu izdarīt.
Lai nu kā, visi vienmēr dabū, ko pelnījuši. Tā nu tas ir. Es ceru, ka šis cilvēks sapūs pretīgā cietumā, nesagaidījis tos nieka 10 gadus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.